Black and Blue. Archive.

Jau zināmu laika sprīdi šis kolektīvs, šī cilvēku apvienība un to radītie darbi ir pavisam nemanāmi ienākuši manā ikdienā. No sākuma ar You make me feel no 1999.g. albuma Take my head:

... tad 2009.g. albumiem Controlling Crowds un Controlling Crowds pt.IV (jā, šajā gadā viņi izdeva divus albumus ar šādiem nosaukumiem), kuri abi ietver sevī vienreizējas kompozīcijas, kā, piemēram:

Controlling crowds.

 

Razed to the ground:

 

Pills.

Pēc tā sekoja 2012.g. albums With us until you're dead, tomēr tas ilgi personīgajā pleilistē neuzkavējās. 

Ieskatam - albumu atklājošais skaņdarbs Wiped out:

Un tad nāca agrāk izdotie albumi. Atsevišķi fragmenti no tiem ir ievietoti zemāk. 

 Pulse (no Live at the Zenith):

Bridge scene (no 2003.g. albuma Michel Vaillant):

Vai, piemēram, Waste no 2004.g. albuma Noise.

 

Vai Lights, kas tika izdots 2006.g. albumā ar identisku nosaukumu:

Bet arī ne par to ir stāsts.

Vakardien, ņemoties ar visu to, ko darīju, kaut kā pavisam nejauši uzgāju šo te dziesmu:

Cik saprotu, tā tiks iekļauta  kolektīva nākošajā albumā, tomēr pagaidām vismaz oficiāli studijas ierakstā vēl nav bijusi (ja vien neskaita LiveEP), kas tika izdots pavisam nesen. Tas skaņdarbs ir vienreizējs un tas kolektīvs, tie cilvēki, viņi rada kaut ko patiešām vienreizēju. Ļoti patīk gan kopējā atmosfēra, gan tas, kā viņi savā mūzikā iesaista, varbūt pat iepin sievietes vokālu. 

Nav īsti postblackrockgrindcoremetalnah, bet kas tāds, ko labprāt klausies lietainās naktīs, atgriežoties mājās izmircis, noguris un izsalcis.

Patīkamu klausīšanos.