release/revolve/renew 2011

Pavisam, pavisam maz laika ir atlicis. Un var neticēt, ka atkal redzēsim un dzirdēsim, var neticēt, ka tiksim turp, jo būs simts un viens šķērslis, kas tam traucēs, var skaitīt dienas līdz "X" mirklim, var klusībā cerēt, ka tas tomēr notiks, bet tam visam patiesībā nav nozīmes.
Galvenais ir kas cits. Tas, ko nevar izteikt vārdos, bet ko var saskatīt cita cilvēka acīs.

Skaties. Ja viņi Tevi aizķers, nepalaid iespēju viņus redzēt klātienē, jo tas patiešām ir to vērts.
http://www.youtube.com/watch?v=vLZgj4WZuZ4
http://www.youtube.com/watch?v=mi65MtWMR4o
http://www.youtube.com/watch?v=Sk8fzWQLgfU
Un atliek vienīgi novēlēt - lai izdodas.

Last Sail Sinking

Reiz bija viena ļoti neparasta cilvēku apvienība, kas radīja ļoti tumšu, iznīcinošu mūziku. Viņi ir tie, kas radīja Born Again un tie, kas vairs nepastāv kā cilvēku apvienība, kā vienots organisms. Viņi ir tie, kas rakstīja slimu mūziku.

Tumsa. Trausls vieglums, izmisums, sāpes, nevēlēšanās samierināties ar savu likteni, nolemtība, niknums, aizvainojums un spēks sava vislielākā vājuma brīdī. Slimīgs emociju uzliesmojums. Zvērojošs, iekšas izdedzinošs naids. Tumsa.

Padomā, vai Tev to vajag. Padomā labi, es nejokoju un arī nepārspīlēju.
Ja Tev ir austiņas, noklausies, kad varēsi un kad gribēsi, ja vispār gribēsi. Bez tām būs grūti sadzirdēt to, ko viņi grib Tev pateikt - gan tāpēc, ka mājās parasti ir nepareiza akustika, gan arī tāpēc, ka skaļi klausīties ko tādu nevar, jo apkārtējo (ne?)jūtīgās dvēseles sāks pretoties kaut kam tamlīdzīgam.

Man būtu jāatvainojas par to, ka es uzspiežu Tev kaut ko tik nomācošu, neņemot vērā Tavu šī brīža iekšējo stāvokli. Vienkārši ko tādu klausīties tad, kad iekšā viss ir līdzsvarā, kad Tev viss ir kārtībā, nevar. Tu to nejutīsi, vienkārši nedzirdēsi. Tomēr arī tad, kad iekšā viss ir sagriezts kājām gaisā un vienkārši gribas izbeigt visu, nevar vēl jo vairāk.
Bet es neatvainošos, jo kādreiz Tev tas var noderēt. Ne šodien, ne šonakt, ne rīt, iespējams, ne arī pēc nedēļas, bet kādreiz Tev tas noderēs un kādreiz Tu to izjutīsi. Līdz aukstiem sviedriem, nenormālai adrenalīna devai asinīs, katram sirdspukstam, ko Tu pats jutīsi, pat dzirdēsi un skudriņām, kas skrien pa muguru.

Bet šobrīd, kad Tev viss ir labi, kad Tu to klausies mājās caur mazajiem datora skaļruņiem, tam pietrūkst sulīguma. Tas ir kā pārcepts gaļas gabals, kas it kā ir gatavs likšanai galdā, un tomēr ir sauss. Tas ir izkaltis ģindenis, kurā nav ne pilītes asiņu. Tam vajag nakti. Austiņas. Vientulību.

Atgriezies, kad būsi gatavs, un tas neliks Tev vilties.

http://grooveshark.com/#/s/Last+Sail+Sinking/2JE74N?src=5

Reka

Labvakar.
Vasaras koncertu sezona it kā ir atklāta, tomēr vēl ir kāds brīvs brīdis līdz vasaras galvenajiem pasākumiem, kas katram no mums ir savi (ja tādi ir, protams). Un dažkārt pieķeru sevi pie domas, ka gribētos apmeklēt kaut ko tajā laika "logā", kas ir izveidojies starp šodienu un dienu "X", kad norisinās vasaras galvenais fests/koncerts.
Rīgā drīzumā kopā ar Tesu uzstāsies vokāli-instrumentālā apvienība "Reka" no Maskavas, kura spēlē "AMBIENT/ POST-METAL" (c) http://www.klubsdepo.lv/index-lat.php?p=8&id=1594 .

Depo sarakstītā pasākuma anotācija ir informatīva, tomēr arī bezpersoniska. Es gan neizteikšos tik daiļrunīgi - neredzu jēgu un arī īpašu vajadzību ne.
Šīs grupas radītais varētu patikt tiem, kam ir apnikusi visu pārspīlēti emocionālo PR žanra kaucēju grupiņu radītais, kam ambients vairs īsti neiet iekšā, kam gribas kaut ko tīrāku, patiesāku, kaut ko tādu, kas spētu ielaist ķetnu Jūsu iekšās, kas izvilktu no Jums visu tumšo, ļauno. Sāpes, naidu, aizkaitinājumu, dusmas. Kas spētu pacelt to visu augšā un sadedzināt, ļaujot tam sadegt ar spilgtu un karstu liesmu, attīrot Jūs pašus no šīs tumsas.
Atsevišķi indivīdi viņus pat salīdzina ar Amenru, kas gan nav īsti korekti. Reka ir pārāk "tīra", lai līdzinātos Amenrai.

Personīgi iesaku divus skaņdarbus - Discomfiture (svaigs skaņdarbs, kas tiks iekļauts jaunajā albumā, atrodams googlē) un skaņdarbu no viņu otrā albuma - Flooded Lazaretto. Kaifs.
P.S. Viss augstāk minētais ir mans personiskais viedoklis, kas nepretendē uz absolūto patiesību.