ceturtdiena, 2011. gada 15. decembris

A Swarm of the Sun | The King of Everything / Zenith

Sveiciens tām dvēselēm, kas šos vārdus lasīs.
Pēdējā laikā sanāca aizdomāties par to, ka ir tik tiešām grūti atrast post- ... žanros ko tādu, kas tiešām ir vairāk vai mazāt atbilstošs tām iekšējām prasībām, kas tiek izvirzītas pret šo mūziku un kas patiešām aizrauj. Savā ziņā pat žēl, ka tā ir sanācis.

Un tomēr šodien pavisam nejauši uzdūros šiem puišiem no Zviedrijas. Šī divu cilvēku radošā apvienība tika dibināta 2007. gadā Stokholmā, puiši spēlē pasmagāku post-roku, vietām kompozīcijas kļūst arī smagākas. Vokāls - viegls, gaisīgs, gaišs, pie zemes nespiedošs un ausis negriezošs. Pa šo laiku viņi ir izdevuši divus albumus: The King of Everything 2007. gadā un Zenith, kas tika izdots 2010. gada 30. augustā.

Ļoti, ļoti laba manta.

Piemēri no albuma The King of Everything:
Refuge
King of Everything
---
Albums Zenith:
Kompozīcija ar identisku nosaukumu (Zenith)

Patīkamu klausīšanos un pateicos par uzmanību.

P.S. Noklausījos abus albumus pilnībā. Kompozīcijas I Fear the End no pirmā albuma otrā puse savā ziņā atgādina vecos krabjus Blueneck. Otrais albums ir ļoti skaists, tomēr neskatoties uz to, ka mūzika ir viegla, tā tomēr ir kaut kādā ziņā nedaudz sērīga un jā, nomācoša (var drīzāk domāt liekoša?). Vai arī varbūt man radās tādas asociācijas?

Uz šo jautājumu gan nebūs viennozīmīgas atbildes.

piektdiena, 2011. gada 25. novembris

Blindead | Live in Plan B, Moscow | 20.11.2011 [full live]

Sveicināti.
Šoreiz Blindead neatbrauca uz Rīgu, par ko man ir ļoti, ļoti žēl.
Maskavā bija pāris cilvēki, kas ierakstīja viņu pilno Maskavas koncertu un izvietoja ierakstu youtubē. Jau ceturto dienu skatos to... Ļoti spēcīgi, ļoti jaudīgi un skaisti.

Par dziesmu izvēli neko neteikšu, personīgi man redzēt Affliction XXVII II MMIX pilno izpildījumu ir sapnis.

Setliste:
01. Self-Consciousness Is Desire
02. After 38 Weeks
03. My New Playground Became
04. Dark And Gray
05. So It Feels Like Misunderstanding When
06. All My Hopes And Dreams Turn Into
07. Affliction XXVII II MMIX
---
08: Phaze I:Enlightenment
09: Phaze II:Symmetry
10: Phaze I:Abyss

Linki:
Part I
Part II
Part IIIa
Part IIIb
Part IV

P.S. So it feels like misunderstanding when dzīvajā izpildījumā ir tāds, ka skudriņas pa muguru skrien.
P.S.2: Paldies youtube lietotājam kRIPperTube par šo ierakstu.

trešdiena, 2011. gada 16. novembris

Cult of Luna | Tapper | 28.02.2011 [Full live]

Negaidīti uzgāju internetā šī koncerta videoierakstu. Otrais puišu apmeklējums un pirmā reize, kad redzēju Dark City, Dead Man dzīvē. Jāatzīst, ka tas ir patīkams pārsteigums.

Publicēju šeit, lai nepazaudētu atrasto.

http://tyronehood.tv/worldwide/cultofluna/tallinn/videos.html

Visi cepumi video autoriem.

sestdiena, 2011. gada 12. novembris

Equus | Wie er in die Welt kam | 2011

Pavisam negaidīti jaunumi. Pēc sasodīti skaistā Eutheria albuma tika ieturēta visnotaļ pamatīga klusuma pauze, lai 2011. atgrieztos ar ļoti specifisku albumu, kas ir radīts kā skaņu celiņš 1920. gada filmai "Der Golem" .

Šeit var iepazīties ar albumu.

Pēc albuma noklausīšanās tā vien gribas dabūt to vinila / cd izpildījumā, un kādā vēlā vakara stundā noklausīties to mājās. Kaifs!

The Body & Braveyoung | Nothing Passes | 2011

Kaut kas ļauns.
Studiju ieraksts:
The Body & Braveyoung - Song Two

Un dzīvais ieraksts. Viņi tiešām spēlē kopā.

Braveyoung (playing with) The Body - (live) @ Velvet Whistle - 09.21.2011

pirmdiena, 2011. gada 31. oktobris

Tesa | Live at Moscow | by Utkonoscrew

Agrajā rīta stundā (nē, es nedomāju to stundu, kas ir šobrīd, es domāju ~07:15) nav nekā labāka par diviem Tesas koncertu pilniem ierakstiem aptuveni stundas garumā labā kvalitātē, ar normāli uzstādītu videokameru.
Kvalitatīvs izpildījums, skaistas kompozīcijas, atbilstoša skaņa.
Baudam.

Tesa - 2011-03-01 - Moscow, Aktoviy Zal by Utkonoscrew
un
Tesa - 2011-07-26 - Moscow, Plan B (full concert) by Utkonoscrew



Kaifs.

ceturtdiena, 2011. gada 22. septembris

De Kreun. 02.04.2010. Harvestman un Amenra

Jau rakstīju, kā arī biju ievietojis URL adresi uz Youtube tīklā esošajiem video ar Amenra's divām dziesmām - Wear My Crown un Aorte, abas akustiskajā izpildījumā, un šodien pievērsos šī koncertieraksta pilnās versijas meklējumiem. Meklējumu rezultātā tika atrasti arī divi Harvestman skaņdarbu videoieraksti. Zinot, kas ir Harvestman, manuprāt, ir lieki runāt par izpildījuma vai arī muzikālā materiāla kvalitāti, jo projekta nosaukums un cilvēks, kas stāv aiz tā, runā pats par sevi.

Baudam.
http://www.4x4music.eu/playlists/watch/harvestman-amenra


ceturtdiena, 2011. gada 8. septembris

piektdiena, 2011. gada 8. jūlijs

Amenra (De Kreun 02/04/10 )

Man nav jāiepazīstina Jūs ar šiem puišiem, tāpēc uzreiz pie lietas.
Aorte akustiskā (!!!!) versija:
http://www.youtube.com/watch?v=vsHc8tKScRY
Wear My Crown:
http://www.youtube.com/watch?v=jdCzSE5unOQ

No Aorte apraksta (tulkots caur googli):
"Amenra, we will not insult you present them. But the best group and best known, the landscape will doom the country with a very special set. Amenra play entirely acoustic! These new acoustic songs were written and addressed to their children. Words of comfort, support and hope. Heat in a cold world, one hand on their shoulder. A performance which follows their legendary show at the theater in Kortrijk. This unique combination will be shown exclusively to De Kreun!"

Ieklausieties tajā balsī.

trešdiena, 2011. gada 29. jūnijs

release/revolve/renew 2011

Pavisam, pavisam maz laika ir atlicis. Un var neticēt, ka atkal redzēsim un dzirdēsim, var neticēt, ka tiksim turp, jo būs simts un viens šķērslis, kas tam traucēs, var skaitīt dienas līdz "X" mirklim, var klusībā cerēt, ka tas tomēr notiks, bet tam visam patiesībā nav nozīmes.
Galvenais ir kas cits. Tas, ko nevar izteikt vārdos, bet ko var saskatīt cita cilvēka acīs.

Skaties. Ja viņi Tevi aizķers, nepalaid iespēju viņus redzēt klātienē, jo tas patiešām ir to vērts.
http://www.youtube.com/watch?v=vLZgj4WZuZ4
http://www.youtube.com/watch?v=mi65MtWMR4o
http://www.youtube.com/watch?v=Sk8fzWQLgfU
Un atliek vienīgi novēlēt - lai izdodas.

ceturtdiena, 2011. gada 16. jūnijs

Last Sail Sinking


Reiz bija viena ļoti neparasta cilvēku apvienība, kas radīja ļoti tumšu, iznīcinošu mūziku. Viņi ir tie, kas radīja Born Again un tie, kas vairs nepastāv kā cilvēku apvienība, kā vienots organisms. Viņi ir tie, kas rakstīja slimu mūziku.

Tumsa. Trausls vieglums, izmisums, sāpes, nevēlēšanās samierināties ar savu likteni, nolemtība, niknums, aizvainojums un spēks sava vislielākā vājuma brīdī. Slimīgs emociju uzliesmojums. Zvērojošs, iekšas izdedzinošs naids. Tumsa.

Padomā, vai Tev to vajag. Padomā labi, es nejokoju un arī nepārspīlēju.
Ja Tev ir austiņas, noklausies, kad varēsi un kad gribēsi, ja vispār gribēsi. Bez tām būs grūti sadzirdēt to, ko viņi grib Tev pateikt - gan tāpēc, ka mājās parasti ir nepareiza akustika, gan arī tāpēc, ka skaļi klausīties ko tādu nevar, jo apkārtējo (ne?)jūtīgās dvēseles sāks pretoties kaut kam tamlīdzīgam.

Man būtu jāatvainojas par to, ka es uzspiežu Tev kaut ko tik nomācošu, neņemot vērā Tavu šī brīža iekšējo stāvokli. Vienkārši ko tādu klausīties tad, kad iekšā viss ir līdzsvarā, kad Tev viss ir kārtībā, nevar. Tu to nejutīsi, vienkārši nedzirdēsi. Tomēr arī tad, kad iekšā viss ir sagriezts kājām gaisā un vienkārši gribas izbeigt visu, nevar vēl jo vairāk.
Bet es neatvainošos, jo kādreiz Tev tas var noderēt. Ne šodien, ne šonakt, ne rīt, iespējams, ne arī pēc nedēļas, bet kādreiz Tev tas noderēs un kādreiz Tu to izjutīsi. Līdz aukstiem sviedriem, nenormālai adrenalīna devai asinīs, katram sirdspukstam, ko Tu pats jutīsi, pat dzirdēsi un skudriņām, kas skrien pa muguru.

Bet šobrīd, kad Tev viss ir labi, kad Tu to klausies mājās caur mazajiem datora skaļruņiem, tam pietrūkst sulīguma. Tas ir kā pārcepts gaļas gabals, kas it kā ir gatavs likšanai galdā, un tomēr ir sauss. Tas ir izkaltis ģindenis, kurā nav ne pilītes asiņu. Tam vajag nakti. Austiņas. Vientulību.


Atgriezies, kad būsi gatavs, un tas neliks Tev vilties.

http://grooveshark.com/#/s/Last+Sail+Sinking/2JE74N?src=5

trešdiena, 2011. gada 8. jūnijs

Reka

Labvakar.
Vasaras koncertu sezona it kā ir atklāta, tomēr vēl ir kāds brīvs brīdis līdz vasaras galvenajiem pasākumiem, kas katram no mums ir savi (ja tādi ir, protams). Un dažkārt pieķeru sevi pie domas, ka gribētos apmeklēt kaut ko tajā laika "logā", kas ir izveidojies starp šodienu un dienu "X", kad norisinās vasaras galvenais fests/koncerts.
Rīgā drīzumā kopā ar Tesu uzstāsies vokāli-instrumentālā apvienība "Reka" no Maskavas, kura spēlē "AMBIENT/ POST-METAL" (c) http://www.klubsdepo.lv/index-lat.php?p=8&id=1594 .

Depo sarakstītā pasākuma anotācija ir informatīva, tomēr arī bezpersoniska. Es gan neizteikšos tik daiļrunīgi - neredzu jēgu un arī īpašu vajadzību ne.
Šīs grupas radītais varētu patikt tiem, kam ir apnikusi visu pārspīlēti emocionālo PR žanra kaucēju grupiņu radītais, kam ambients vairs īsti neiet iekšā, kam gribas kaut ko tīrāku, patiesāku, kaut ko tādu, kas spētu ielaist ķetnu Jūsu iekšās, kas izvilktu no Jums visu tumšo, ļauno. Sāpes, naidu, aizkaitinājumu, dusmas. Kas spētu pacelt to visu augšā un sadedzināt, ļaujot tam sadegt ar spilgtu un karstu liesmu, attīrot Jūs pašus no šīs tumsas.
Atsevišķi indivīdi viņus pat salīdzina ar Amenru, kas gan nav īsti korekti. Reka ir pārāk "tīra", lai līdzinātos Amenrai.

Personīgi iesaku divus skaņdarbus - Discomfiture (svaigs skaņdarbs, kas tiks iekļauts jaunajā albumā, atrodams googlē) un skaņdarbu no viņu otrā albuma - Flooded Lazaretto. Kaifs.
P.S. Viss augstāk minētais ir mans personiskais viedoklis, kas nepretendē uz absolūto patiesību.



trešdiena, 2011. gada 4. maijs

Rhian Sheehan - Seven Tales of The North Wind

Seven Tales of The North Wind Cover Art

4. maija svētkos - sapņaini embientais nostaļģiskums no Rhian Sheehan.
"Boards of Canada" un "Sigur ros mīļotājiem", tajā skaitā arī man.

Rhian Sheehan ir Jaunzellandē dzīvojošs muziķis, kurš pamatā ir producents - kino stila mūzikai, kas ir pazīstams ar savu unikālo ekspermentālo elektroniku, variācijās ar orķestra mūziku un vides skaņu ierakstiem. Viņa debijas albūms "Paradigm Shift" tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem veikumiem elektroniskās mūzikas lauciņā - Jaunzellandē, guvis lielu atzinību arī Lielbritānijā.
linki: http://www.myspace.com/rhiansheehan


trešdiena, 2011. gada 23. februāris

Tim Hecker - Ravedeath, 1972 (2011)

Take Cover: Tim Hecker: <i>Ravedeath, 1972</i>

Tim Hecker ir Kanādā dzīvojošs mūziķis un skaņas mākslinieks, dzimis Vankūverā. Sākot ar 1996. gadu viņš ir producējis virkni audio darbu priekš „Kranky”, “Alien8”, “Mille Plateaux”, “Room40”, “Force Inc", Staalplaat”, and ”Fat Cat”. Viņa darbi tiek skaidroti, kā “strukturāli embienti”, “tektoniski krāsaini” un “katedrāliski, muzikāli elektroniski”. Ja, dziļāk tad mākslinieks savā mūzikā fokusējot, pēta skaņas intersekcijas, disonansi un melodiju, sekmējot pieeju skaņdarbiem, kuri ir garīgi un emocionāli. “The New York Times” ir aprakstījuši viņa darbus, kā ļaunu notikumu priekštvēstnešus, abstraktus veidojumus, kuros statiska un basīga rīboņa ir iepīta lēnās notīs, akordos, tas ir, kā bezdibenis zemes virsu, kurš ir gatavs aprīt visu savā ceļā.


Jaunais albūms „Ravedeath 1972” iznāca 2011. gada 14. februāri. Tas tika ierakstīts pagajušā gada, jūlijā, Īslandē, vienā no Rejkejvikas baznīcam, sadarbībā ar Benu Frostu. Ērģeļu skaņas tika ierakstītas praktiski 
vienas dienas laikā, un vēlāk studijā kopā ar Frostu, viss tika miksēts un rekonstruēts.
Jautājums, sakarā ar albūma ilustrāciju. Kāda velna pēc, tie zēni, no jumta grūž tās nabaga klavieres?


Man bija interesanti palasīt citu cilvēku recenzijas par šo albūmu, gribētu drusku citēt Tyler Fisher (http://www.sputnikmusic.com/profile.php?name=FlawedPerfection) apskatu par "Ravedeath 1972". Tims Hekers  ir 21. gadsimta labākais impresionists, mūzikā. Pēc definīcijas  embientā mūzika ir gandrīz impresionistiska, ne tādā mērā, kā, mūzikas teorētiķi par to runā "Debussy" un "Ravel" darbos, kuros mākslinieki izmanto paplašinātos tonālos konceptus, embientā mūzika ir vairāk strukturāli līdzīga minimālistiem, kā „Erik Satie” un „Arvo Part”, bet visi iepriekš minētie, ir impresionisma mākslinieki, kuri muzikāli, vai kā citādi, iztēlojas ainu, piedēvējot tai noteiktu formu, drīzāk nekā definējot to detaļās. Embientā mūzika, itkā steriotipisko, neskaidrību aizgūst no impresionistu tradīcijām.
Par spīti Hekera, iepriekšējiem, spēcīgajiem albūmiem, „Ravendeath, 1972” ir viņa veiksmīgākais, ipresionistiski,  vismonolītiskākais  albūms, ierakstā Hekers pielieto tipiski ekspansīvu skanējumu, kā arī saglabā lietiški provokatīvu skatījumu. 

Dziesma, kura obligāti jānoklausās - Hatred of music 1
Albūma vērtējums(10/10) - 8/10
Viedoklis - Līdz šim Timu Hekeru biju klausījies, diezgan pavirši, no iepriekšējiem viņa veikumiem sirdī iekritis ir albūms, "Fantasma Parasrasie" - 2008. gada ieraksts, kopā ar Eidenu Beikeru. Šoreiz par "Ravedeath 1972", īsti, neizteikšu savu skatījumu, jo par tāda veida mūziku, sakarīgu recenziju man ir uzrakstīt pagrūti, bet uz priekšdienām, mēģināšu izteikt savu viedokli, klausoties, iedziļinoties, domājot līdzi mūzikai un analizējot citu cilvēku teikto. Vienu vārdu sakot, mūzika ir fantastiska, divu dienu laikā, albūmu pārklausījos apmēram 10 reizes, un iesaku to noklausīties visiem! :) paldies.
Asociācijas - 
Ieteikumi
linki





sestdiena, 2011. gada 19. februāris

Overhead, The Albatross - Lads with Sticks (2011)

Lads with Sticks Cover Art

Grupa Overhead, The Albatross ir sešu cilvēku instrumentāli-postroķīgs kolektīvs, kurš ir izveidojies 2009. gada nogalē, grupa nāk no Īrijas, Dublinas. "Lands with Sticks" ir viņu debijas EP, kurš iznāca 2011. gada. 20. janvārī.


Dziesma, kura obligāti jānoklausās - pirmā dziesma albūmā - Jonah.
Albūma vērtējums(10/10) - 7/10
Viedoklis - Būtībā, "Lands with Sticks" ir viena kvalitatīva postroka porcija, četras albūmā iekļautās dziesmas izklausās, kā enerģijas pārpildīti Sigur-Rosi un tiem kam patīk And So I Watch You From The Afar, vajadzētu iet pie sirds arī Overhead, The Albatross.
Asociācijas - 
Ieteikumi - 
linki

CONQUERING ANIMAL SOUND - 'Kammerspiel' (2011)

Kammerspiel Cover Art

Sēžot, vakarā mājās, malkojot tēju, nejauši uzdūros, vienai ļoti labai grupai - Conquering Animal Sound ar debijas plati "Kammerspiel". Grupa Conquering Animal Sound ir dibināta Glāzgovā, 2008. gadā. Viss, sākās ar to, ka Universitātes laikā, satikās 2 jauni cilvēki, ar kopīgām intresēm un velmi muzikāli izpausties. Grupā muzicē: Anneke Kampman - vokāls, vokāla lūpi un James Scott - lūpu pedāļi, spēļu sintizātors, portatīvais dators, dažādi mikrofoni, visādi grabuļi. Kā runā paši mūziķi, tad viņi ļaujās skaņai un savām idejām izpausties intstrumentu variācijās, programmējot, spēlējoties ar aparatūru, vai vienlaga ar ko, kas pagadās pa rokai. Mūzikas stili, kuros darbojas mākslinieki ir ambient/experimental/neo-classical/pop/post-rock. 2011. gada 7. februāris - bija tas datums, kad grupa laida klajā savu debijas veikumu "Kammerspiel".


Dziesma/as, kura obligāti jānoklausās - Albūma 6. dziesma - Bear, un 11. dziesma - Ira
Albūma vērtējums(10/10) - 9/10
Viedoklis - Jā, jau ar pašu pirmo kompozīciju "Mashine" mani pārņēma šī spokaini minimālistiskā, lūpu veidotā un slimīgi skaistā vokāla, radītā gaisotne, kas turpinājās visa albūma garumā. Šīs intīmi, inteleģentās skaņas, mani vakar, ievadīja sapņu valstībā, līdz manas smadzenes pilnībā atslēdzās. :) Neraugoties, varbūt, uz īpašu tieksmi pēc iespējami abstraktāku trokšņu radīšanas, albūmā, tomēr bieži vien dziesmas un melodijas seko standartveidīgajai verse/chorus struktūrai un skaidrs, ka Conquering Animal Sound ir kautkas daudz vairāk, nekā bezmērķīgs eksperiments. Ar savu debijas plati "Kammerspiel", Connquering Animal Sound ir vienlaicīgi izdevies sagūstīt un atzīmēt savu radošumu, iztēli, kā arī savam skanējumam raksturīgo skaistumu. Manā skatījumā, vienkārši brīnišķīgs debijas albūms!
Asociācijas - islandiešu mūzika

ceturtdiena, 2011. gada 17. februāris

Braveyoung We Are Lonely Animals (2011)

Braveyoung - 2011 We Are Lonely Animals

Grupa "Braveyoung" dibināta 2005. gadā ASV, Ziemeļkarolīnā. Sākumā apvienība startē zem nosaukuma ''Giant", bet 2008. gadā to nomaina uz līdzšinējo "Braveyoung". Līdz ar grupas nosaukuma maiņu, mainās arī tās skanējums, sākotnēji no masīva postmetāla tiek pariets uz postroku. Jaunākais veikums "We Are Lonely Animals" ir ceturtais studijas albūms un kautkas savādāks, nekā līdz šīm pieredzētais vecajos ierakstos.


Dziesma, kura obligāti jānoklausās -albūma septītā kompozīcija "The Light Narrows", noteikti albūma smagākais gabals, dziesmas otra puse, man jau drusku sāk atgādināt "Giant" laikus (postmetāls viņiem tomēr nav nomiris). Patika arī sestais treks "The Weight of Loss in Whole", vienīga dziesma, kur bija dzirdams vokāls.
Albūma vērtējums(10/10) - 7/10, varbūt kautkas neizsāpēja līdz galam.
Viedoklis - Tieši, tad, kad arā ir pats aukstākais laiks, visā gada laikā, pie manis atnāk "Braveyoung" jaunākā relīze "We are Lonely Animals". Albūms ir padevies neslikts, bez grupas standartinstrumentiem, tiek izmantoti arī simfoniskā orķestra instrumenti - čells, vijole, ksilofons, vietām arī pušamie instrumenti, ievadgabalā ir dzirdamas klavieres ar čellu, kuras izpilda vieglu ambient gabalu, tālāk, nākamajās kompozīcijās, ambient noskaņojumu, nomaina postroķīgi masīvi, drūmi, lēnās ģitāru skaņu sienas, un pats labākais, kā jau minēju, ir sagaidāms uz albūma beigām, priekš manis, kulminācija bija dziesma "The Light Narrows". Ir Auksts un drūms, gan tiešā, gan parnestā nozīmē. Pienāk laiks, kad katrs, vairāk vai mazāk, tas ir attiecināms uz vīriešu kārtas pārstāvjiem, sāk izvērtēt savas dzīves prioritātes un nonāk pretrunā ar apkārtējiem, iekšēji jūt diskomfortu, grib izdzīvot savu sāpi un pabūt vienatnē. Vīrieši paši pēc savas būtības ir vienpatņi un sava ceļa gājēji, līdzīgi, kā dažu sugu dzivnieki. Albūma nosaukums ļoti labi raksturo, un atbilst ietvertajam materiālam un manām izjūtam. 
Asociācijas - vienatne, kautkāda veida ciešanas, pārdomas.

My dad vs yours - Little symphonies (2011)

Little Symphonies Cover Art

Līdz šim, neko par "My dad vs yours" nebiju dzirdējis. Grupa nāk no Kanādas, ja precīzāk Otavas un pastāv jau diezgan ilgu laiku, dibināta 2000. gadā. "Little symphonies" ir viņu trešais studijas veikums. Citāts par albūmu "Little symphonies" no last.fm - tas ir veidots no filozofijām par popmūziku, astētiski balancējot un ietekmējoties no Fila Spektora "Wall of sound" producēšanas tehnikas. Albūma kopējā vēstījumā ir daudz pozitīvās enerģijas un tas runā par to, ka mazām lietām cilvēku dzīve ir būtiska nozīme, un ka mūsu katras dienas pārbaudījumi, mūs sagatavos visam tam, ko dzīve mums būs sarūpējusi.


Dziesma, kura obligāti jānoklausās - Būtībā ļoti sabalancēts albūms, neviena kompozīcija pārāk neizceļās un nekrīt laukā no kopējā fona. Pēc otrās albūma noklausīšanās reizes, varētu piefiksēt kompozīcijas "Hip to hip" un "Wildcat strike".
Albūma vērtējums(10/10) - 6.5/10
Viedoklis - Rodas sajūta, ka albūmā ietvertais materiāls, itkā salauž standartveidīgās post rock  līnijas un saduroties ar krāsainām, pozitīvi, bezrūpīgi ladētām popmūzikas vēsmām veido lidojoši optimistisku sajūtu, atsaucoties no pašu mākslinieku sacītā.
Asociācijas - Ikdiena, kautkas, ko mēs parasti nepamanām.

Earth - Angels of Darkness, Demons Of Light 1 (2011)



Ir pienācis laiks, Vašingtonas veterānu ekspermentāli-dūmīgās,drone apvienības Earth jaunākā albūma "Angels of Darkness, Demons Of Light 1", klausīšanai un apskatīšanai. Kaut arī grupa pastāv jau vairāk nekā 20 gadus, tikai viņu sestais, pēc kārtas, studijas albūms - "Angels of Darkness, Demons Of Light 1", kļūst par pirmo manu iepazīšanos ar grupu. Varbūt viss labākais šai grupai, ir izskanējis iepriekšējos ierakstos, bet, kas to lai zin? Klausamies un vērtējam!


Dziesma, kura obligāti jānoklausās - 
Albūma vērtējums(10/10) - 
Viedoklis - 
Asociācijas - 

Forge Of Clouds - Forge Of Clouds (2011)



Līdz šim, vienīgā grupa no Polijas, kuru es zināju un biju klausījies bija Tides from Nebula, paskatīsimies, ko iespēs Forge of clouds.




Dziesma, kura obligāti jānoklausās - 
Albūma vērtējums(10/10) - 
Viedoklis - 
Asociācijas - 

Codes In The Clouds – As The Spirit Wanes (2011)

Codes In The Clouds - 2011 As The Spirit Wanes

Šīs grupas pirmais albūms, ko es tā pa īstam esmu nolēmis paklausīties. Apvienība dibināta 2007. gadā
Anglijā, spēlē postroku un "As The Spirit Wanes" ir viņu trešais pēc skaita, studijas albūms.  Savu vērtējumu izlikšu nedaudz vēlāk.


Dziesma, kura obligāti jānoklausās -
Albūma vērtējums(10/10) -
Viedoklis -
Asociācijas -
Ieteikumi -
linki.
http://www.last.fm/music/Codes+In+The+Clouds
http://www.myspace.com/codesintheclouds

Jaunās relīzes,kuras jānoklausās! (post rock)

http://www.myspace.com/ourceasingvoice

http://theecheloneffect.bandcamp.com/track/your-first-light-my-eventide

http://www.myspace.com/marionetteid

http://www.myspace.com/drivebyband

http://www.myspace.com/wilddogsinwinter

http://www.myspace.com/naturalsnowbuildings

http://www.myspace.com/wemadegod

http://www.myspace.com/esbenandthewitch

http://www.myspace.com/joanfrc

http://www.myspace.com/disappearsmusic

http://music.is-amazing.com/ru/2010/12/30/dangerous-trap-end-science-split-ep-2011

http://www.myspace.com/mydadvsyours