2012. gada pirmajos mēnešos Leech izdeva nākošo albumu ar jau šī raksta virsrakstā minēto nosaukumu.
Tas ir vienreizējs. Nē, pavisam nopietni - šis albums ir kaut kas patiešām ļoti, ļoti labs. Kolektīva iepriekšējais garadarbs The Stolen View bija jauks, bet pēc kaut kāda brīža nedaudz, bet vismaz manī radīja pārsātinājuma sajūtu.
Ar Leech pēdējo albumu tā nav. Klausos to nedēļas divas - trīs ikdienā, un pārsātinājuma sajūtas nav.
Tā tik tiešām ir ļoti, ļoti laba, skaista un kvalitatīva mūzika. Viegla, gaisīga, domāt liekoša un zemē nenospiedoša. Ja neesat dzirdējuši, iesaku to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jo šis albums ir patiešām to vērts.
Pāris skaņdarbi priekšstata radīšanai:
March Of The Megalomaniacs :
Gravity Head:
Un ja tas Jūs vēl nav pārliecinājis, tad šeit būs trešais skaņdarbs, kas arī atklāj šo albumu - Turbolina:
Nerakstīšu neko īpaši garu.
Grupa 2012. gada martā uzstājās Parīzē pēc septiņu gadu pārtraukuma (tā bija sanācis, ka koncerti tika sniegti daudzās Eiropas valstīs, tomēr Parīzē puiši nebija spēlējuši septiņus gadus). Koncertā uzstājās Dirge senie draugi un kolēģi Kill the Thrill, kā arī Cage Apotheek. Divi video:
Epicentre (with Nicolas Dick) live @ Petit Bain - 14 mars 2012
Un kā bonuss - Live @ La Cartonnerie, Reims - 20/01/2012 Shot by Catherine F.
Starp citu, Epicentre dzīvajā izpildījumā piedalījās Nicolas Dick - franču industrial metal / rock žanra pārstāvju Kill the Thrill solists, kurus jau pieminēju savā iepriekšējā rakstā.
Par izpildījuma kvalitāti abos video nerunāšu, zosādas uz rokām esamība pasaka daudz vairāk par parastiem vārdiem. Skaņa ir tāda, kāda ir.
Lai uzreiz ātri atmostos un veiksmīgi uzsāktu dienu, nepietiek vien ar stipru kafijas krūzi. Ir vajadzīgs, kautkas, tiešām, spēcīgs, kas tevi emocionāli paceļ, spēj iekustināt, aizraut un pamodināt. Manā gadījumā rītos bieži vien, pašajūtas uzlabošanas glābēju lomā ir franči Aussitôt Mort. Uzgriežu, tā paskaļāk, uzlaižu kādu danci kopā ar kafijas krūzi, un diena var sākties, esmu pamodies. Es ļoti sajūsminos un man patīk franču skrīmo, kaut arī es neko nesaprotu, tas viss liekas patīkami un pievilcīgi.
Ar Aussitôt Mort es iepazinos 2010 gadā, festivālā Zvērā, toreiz viņi nenormāli, spēcīgi, kruti atlaida, tā arī pēc tās reizes, viņi svaidās manā patstāvīgajā pleilistē, un turpina mani priecēt un uzmundrināt.
2012 gada janvara nogalē franču postmetāla grandi izdot savu jaunāko mini EP „Nagykanizsa”, kurā ir iekļautas 6 kompozīcijas. Starp svaigajiem gabaliem visvairāk ir aizrāvusi La ride du lion. Līdzās mini EP, tiek izdota arī grupas veco dziesmu relīze „Montuenga”, ar 14 kompozīcijām un dažiem jaunākiem papildinājumiem, iekļaujot iekšā, arī monstruālo hītu Mort Mort Mort, kura ir manā mīļākā grupas kompozīcija.
Nu ko, mani mīļie Franči, tiekamies New noise festā 7?
"Atnāc pie manis, kad viņi ir izslēguši gaismas un dodamies kautkur tālu, lai pārbaudītu, vai mēs esam dzīvi. Es negribu doties uz majām, vēl tikai vienu mirkli, vienu vienīgu mirkli, ļauj caur mēness atspulgu vēlreiz saskatīt tavu seju. Dziedi man jebko, es negribu iet gulēt, es nemāku pateikt cik ļoti es tevi mīlu" - albūma vēstījums īsumā.
Ar nostaļģiskām atmiņām sapņojot par aizgājušo vasaru, The Missing Season iepazīstina mūs ar savu svaigāko veikumu The Last Summer. The Missing Season ir franču dziesminieku apvienība, kuri spēlē lēnu maigu embientisku indiroku. Sākumā, klausoties, dažam, varētu nedaudz atgādināt Kings of Convenience, tikai nedaudz flegmatiskākā formā.
Žēl ka man nav kabrioleta, un žēl ka arā nav vasaras, sagribējās pasapņot. J
