2012. gada pirmajos mēnešos Leech izdeva nākošo albumu ar jau šī raksta virsrakstā minēto nosaukumu.
Tas ir vienreizējs. Nē, pavisam nopietni - šis albums ir kaut kas patiešām ļoti, ļoti labs. Kolektīva iepriekšējais garadarbs The Stolen View bija jauks, bet pēc kaut kāda brīža nedaudz, bet vismaz manī radīja pārsātinājuma sajūtu.
Ar Leech pēdējo albumu tā nav. Klausos to nedēļas divas - trīs ikdienā, un pārsātinājuma sajūtas nav.
Tā tik tiešām ir ļoti, ļoti laba, skaista un kvalitatīva mūzika. Viegla, gaisīga, domāt liekoša un zemē nenospiedoša. Ja neesat dzirdējuši, iesaku to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jo šis albums ir patiešām to vērts.
Pāris skaņdarbi priekšstata radīšanai:
March Of The Megalomaniacs :
Gravity Head:
Un ja tas Jūs vēl nav pārliecinājis, tad šeit būs trešais skaņdarbs, kas arī atklāj šo albumu - Turbolina:
Nerakstīšu neko īpaši garu.
Grupa 2012. gada martā uzstājās Parīzē pēc septiņu gadu pārtraukuma (tā bija sanācis, ka koncerti tika sniegti daudzās Eiropas valstīs, tomēr Parīzē puiši nebija spēlējuši septiņus gadus). Koncertā uzstājās Dirge senie draugi un kolēģi Kill the Thrill, kā arī Cage Apotheek. Divi video:
Epicentre (with Nicolas Dick) live @ Petit Bain - 14 mars 2012
Un kā bonuss - Live @ La Cartonnerie, Reims - 20/01/2012 Shot by Catherine F.
Starp citu, Epicentre dzīvajā izpildījumā piedalījās Nicolas Dick - franču industrial metal / rock žanra pārstāvju Kill the Thrill solists, kurus jau pieminēju savā iepriekšējā rakstā.
Par izpildījuma kvalitāti abos video nerunāšu, zosādas uz rokām esamība pasaka daudz vairāk par parastiem vārdiem. Skaņa ir tāda, kāda ir.
Dirge
pirmsākumi meklējami 1994. gadā Parīzē, kad apvienojās divi
cilvēki, kas izjuta kaislību pret mūziku un tās radīšanu un
kurus neinteresēja savu seju attēli uz žurnālu vākiem.
Pirmsākumos spēlējot industrial
– metal, laika
gaitā, kolektīvā iekļaujoties jauniem cilvēkiem, mūzika kļūst
tumšāka. 1998. gadā tiek izdots pirmais pilnais albums Down,
Last Level,
kas pamazām attālinās no industrial
– metal
žanra. Gadu vēlāk kolektīvam pievienojas vēl divi jauni cilvēki;
kopējā darba rezultāts – albums Blight
and Vision Below a Faded Sun
- tiek izdots 2000. gadā. Albums skan daudz smagāk, ģitāras kļūst
par tā smaguma centriem.
Carved in black lava sand | VIK, south Iceland March 2010 (From Dirge FB page, all rights belong to them)
2001.
gadā grupas sastāvs mainās. Kopīga darba rezultātā trīs gadus
vēlāk, 2004. gadā, tiek izdots trešais pilnais grupas albums And
The Shall The Sky Descend, kas
ataino grupas muzikālo evolūciju no industriālā metāla uz vairāk
atmosfērisku un progresīvu metālmūzikas paveidu, savā ziņā
saistītu ar tādiem post-metal
/
atmospheric sludge
stila grandiem kā Neurosis,Isis
un Cult
of Luna. Šajā
albumā klausītāju ieskauj lēna, tumša
un hipnotizējoša mūzika. Kompozīcijas ir garas, tomēr tās nav
mākslīgi “izstieptas” garumā; tās klausoties, ir skaidrs, ka
šie cilvēki ir radījuši šo albumu tādu, kāds tāds ir, tāpēc,
ka tiem bija, ko teikt. Ir arī skaidrs, ka grupa ir atradusi savu
skanējumu, savu attīstības ceļu, atšķirīgu no citiem zīmīgiem
šī stila pārstāvjiem, un tas ļoti, ļoti priecē.
Dirge-01-2011-HD- ®Ronan THENADEY -variante02 Dirge promo material, all rights belongs to them
2007.
gads paver jaunu lappusi grupas pastāvēšanas vēsturē. Dubultais
albumsWings
of Lead Over the Dormant Seas,kura
tapšanā bija iesaistīts arī pazīstamo franču industrial-rock
pārstāvjuKill
the Thrill vokālists
Nikolass
(tā vokāls ir dzirdams divos albumā iekļautos skaņdarbos), gūst
daudz pozitīvu atsauksmju grupas cienītāju un kritiķu vidū.
Tikai no sešām kompozīcijām sastāvošs, šis albums spēj
pārsteigt klausīju ar tā harmonisko dažādību. No
lēna,dažkārt
pat asinis
stindzinošadoom-a
līdzpat
trauslām
ambient partijām,
šis
masīvais, tomēr arī ļoti delikātais albums nepamet
klausītāju līdz pat pašām
tā beigām, liekot vēlāk atgriezties pie tā atkal un atkal,
nenožēlojot ne mirkli no ar to pavadītā laika.
2011.
gads. Dirge
izdod savu piekto pilno albumu – Elysian
Magnetic Fields,
kas ir viens no gada gaidītākajiem albumiem šī stila cienītāju
un piekritēju vidū. Lai
arī tas ir citādāks, atšķirīgs no ASTSD
un WoLODS,
tā
skanējums ir ļoti masīvs, atmosfēriski piesātināts, bet pats
galvenais - kolektīva agrākos albumus nekopējošs un tajā pašā
laikā ļoti labi atpazīstams. Jau ar pirmajām albumu atklājošā
skaņdarba Morphée
Rouge
sekundēm ir skaidrs, kas to izpilda; šo skanējumu nav iespējams
aizmirst vai sajaukt ar ko citu.
Savā
pastāvēšanas laikā Dirge ir uzstājušies kopā ar tādām grupām
kā Unsane,
Earth,
Cult
Of Luna,
Nasum,
Kill
The Thrill,
Baroness
un Knut.
Atsevišķi
jāpiemin arī Dirge
albumu vāku noformējums. Kolektīvs jau kopš 2000. gada cieši
sadarbojas ar Axël
Kriloff, cilvēku,
kas veido savus darbus, izmantojot metālu un tā koroziju. Šeit būs
viens fragments no grupas dzīvās uzstāšanās, kuras laikā mums
kā skatītājiem ir iespēja iepazīties ar Axela radīto, kā arī baudīt grupas uzstāšanos (skat. video pa kreisi). Hipnotizējoši un ļoti, ļoti smalki.
2012.
gadā kolektīvs dodas "Maydays in the East 2012"
tūrē kopā ar igauņu industrial – metal atzītiem
pārstāvjiem Pedigree,
kuras
ietvaros tiks apciemotas tādas valstis kā Polija, Lietuva, Krievija
(kur abi kolektīvi uzstāsies uz vienas skatuves kopā ar vienu no
Eiropas “tumšākajām” grupām – Amenra),
Vācija,
arī Latvija (!) – lai
dāvātu šīs mūzikas cienītājiem un piekritējiem iespēju
baudīt šo mūziku klātienē. Rīgā koncerts notiks 19.05.2012 datumā mūzikas klubā "Melnā Piektdiena", par īpaši smagu, psihodēlisku
un dūmīgu atmosfēru pasākumā parūpēsies mūsu kaimiņi no
ziemeļiem, stoner / doom metal duets Talbot no
Igaunijas. Saite uz pasākumu:
Darba dienas laikā Maija (viens no šī bloga līdzautoriem un vienkārši ļoti jauks cilvēks) atsūtīja linku uz šo video:
Te nu man ir jāsaka, ka ne ar Frahma, ne arī Arnaldsa daiļradi neesmu pazīstams, arī pēdējā gada - pusotra laikā biju aizgājis dziļākos un tumšākos (lasi - smagākos) ūdeņos, tomēr šis skaņdarbs, šī improvizācija pilnīgi noteikti ir kaut kas tiešām ļoti sirsnīgs un jauks. Viegli un sirsnīgi, tajā pat laikā ļoti trausli un nedaudz skumji.
Esat vai neesat šādas mūzikas cienītājs - tam šobrīd nav nozīmes. Tiešām labai un patiesai mūzikai nav stilistiskās piederības, tā vienkārši vai nu ir, vai nu arī nav.